Finanšu pārskati ietver būtisku informāciju par
Jūsu uzņēmuma pamatdarbības rezultātiem un finansiālo stāvokli.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins (PZA) un Bilance ir divi pamata finanšu pārskati, kuri sniedz Jums šo informāciju.

Atvēlēts laiks šo pārskatu labākai saprašanai ļaus Jums iegūt skaidrāku attēlu par uzņēmuma darbību kopumā un nodrošinās ar savlaicīgu informāciju efektīvākai kontrolei.

Ja saņemot sava uzņēmuma PZA Jūs nolikāt to malā vai pat neatvērāt datni, lai apskatīt to, Jūs nepārvaldāt situāciju un neesat sava uzņēmuma efektīvs vadītājs.
PZA pārskata saprašana ir kritiski svarīga uzņēmuma efektīvai vadībai.

Vairākums uzņēmēju uzsāk savu uzņēmējdarbību, jo viņi ir sajusma par izvēlēto uzņēmējdarbības veido, bieži vien mīļākais vaļasprieks pāraug uzņēmējdarbībā un protams tas nav grāmatvedība.

Tādēļ lielākā daļa uzņēmēju nevar pilnībā un brīvi interpretēt regulārus ikmēneša finanšu pārskatus, kurus viņi saņem.

Ir neskaitāmi uzņēmēji, kuri nekad nelasa Peļņas vai zaudējumu aprēķinu, jo nevar to izprast, un informācija, ietvertajā tajā liekas viņiem pārāk sarežģīta.

Mēs nevaram apmācīt Jūs par profesionālo grāmatvedi, bet mēģināsim sniegt dažus pamatprincipus, kuri palīdzēs Jums iziet cauri šim nozīmīgam finanšu instrumentam - PZA, uzsvērs atslēgas ciparus uzņēmuma darbības kontrolei un ieteiks dažas lietas, par kuriem var jautāt grāmatvedim.
Pirms mēs sāksim runāt par skaitļiem, definēsim, ka Peļņu vai zaudējumu aprēķins (tālāk PZA) parāda ieņēmumus, izmaksas un to starpību-uzņēmuma peļņu vai zaudējumus noteiktā laikposmā.
Tādējādi vispirms Jums jāpārbauda PZA ietvertais laika periods.
Parasti tas ir 12 mēnešu laika periods vai pašreizējais finanšu gadu, tomēr Jums nevajadzētu paļauties uz savu pieņēmumu, jo iespējams, ka tas ir nekorekts, un Jūsu izpratne par biznesa rezultātiem būs tālu no patiesības.
PZA var ietver salīdzinošus radītājus par pašreizējo un iepriekšējo periodu.
Tāpēc katru rādītāju Jūs varat salīdzināt ar to pašu iepriekšēja gada radītāju, un apskatīt vai rādītāja vērtība pieauga vai samazinājās.
Katrā PZA tiek pielietota vienkāršā formula – ieņēmumi mīnus izmaksas, to starpība ir vienāda ar peļņu. Tas patiešām nav sarežģīti. Pārējais ir tikai ieņēmumu un izmaksu sīkāka detalizācija, norādot starpsummas.
Pārdošanas ieņēmumi parasti tiek parādīti PZA augšpusē.
Izmaksas parāda zem ieņēmumiem, un peļņa vai zaudējumi tiek attēloti paša PZA beigās.
Iespējams, apskatot pārskatu, Jūs pamanīsiet vairākas starpsummas kolonā, bet joprojām tie ir ieņēmumi mīnus izdevumi un to starpība ir vienāda ar peļņu.
Diemžēl, dažreiz mēs izmantojam dažādus terminus, definējot ieņēmumus, izmaksas un peļņu.
Un kā rezultātā grāmatvedības uzskaite liekas sarežģītāka neka tā patiesībā ir.
Piemēram, ieņēmumus parasti dēvē kā par ieņēmumiem tā arī par ienākumiem. Izmaksas sauc par izdevumiem un peļņu par tīro ienākumu.
Patiesībā PZA var definēt arī kā ienākumu pārskatu.

Šīs definīcijas iespējams liekas garlaicīgas, bet nepieļaujiet tām apturēt Jūsu vēlmi tikt skaidrībā ar PZA uz visiem laikiem.

 

PZA parasti ir šāds formāts:

  • Pārdošanas ieņēmumi (neto apgrozījums, t.i. ieņēmumi neieskaitot PVN)

  • Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas vai sniegto pakalpojumu izmaksas

Bruto peļņa vai zaudējumi

  • Saimnieciskās darbības/operatīvās izmaksas: pārdošanas, administrācijas un pārējas.

  • Saimnieciskās darbības ieņēmumi: procentu un pārējie.

  • Ārkārtas ieņēmumi un izmaksas.

Peļņa pirms nodokļa (Uzņēmumu ienākumu nodoklis) aprēķināšanas

  • Uzņēmuma ienākuma nodoklis

Pārdošanas ieņēmumi vai Neto apgrozījums

 

Tātad, pati pirmā rindā no augšas ir visu ieņēmumu no pārdošanas summa. Tajā iekļauj sevī visus ieņēmumus no uzņēmuma pamatdarbības. Tā parāda uzņēmuma pārdotu produktu vērtību par periodu, kurš aptver PZA.

Uzņēmuma ieņēmumi varētu būt sadalīti atkarība no to avotiem. Piemēram, automobiļu salona pārdošanas ieņēmumus var veidot kā jauno automašīnu pārdošana, tā arī rezerves detaļas pārdošana un remontdarbi.
Un šīs uzņēmums var nolemt sadalīt un uzskaitīt ieņēmumus atbilstoši šim trīs darbības virzieniem.
Bet PZA šo trīs darbības virzienu ieņēmumi pārsvarā tiks attēloti kopsummā vienā rindā "Neto apgrozījums".

Līdzīgi notiek ar izmaksām, tie arī tiek dalīti dažādas daļās- posteņos.
Piemēram, materiālu izmaksas, darbaspēka
izmaksas un pārējas izmaksas tiek attēlotas atsevišķi. Jūs atradīsiet neskaitāmi daudz veidu un metožu izmaksu sadalījuma attēlošanai, bet Jums jāzina, ka izmaksas, kuras ir attēlotas zem Neto apgrozījuma, ir tikai šo izmaksu sadalījums pēc vienas vai citas metodes.

Pareizākais veids, kā sadalīt izmaksas ir dalīt tās tieši saistītos ar Jūsu produkta ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu un tieši nesaistītos.

Padomāsim par kādu uzņēmums, kurš ražo un pārdod dažāda veida ierīces.
Saistītas izmaksas piemēram būs: ierīču detaļu iepirkšanas/izveidošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas, kas saliek ierīces un pašas ražotnes uzturēšanas izmaksas.
Tāda veida izmaksas sauc par Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām, jo tās ir tieši saistītas ar ierīču ražošanu.

Pakalpojumu sniegšanas uzņēmumā, tās sauc par pakalpojumu sniegšanas izmaksām.
Piemēram, apzaļumošanas un teritorijas labiekārtošanas pakalpojums var ietvert izmaksas par darbinieku darbu, degvielas izmaksas un papildu izmaksas par minerālmēsliem un zālienu sēklām.
Tātad "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" ir produkta/pakalpojuma izmaksas, vai tiešās ieņēmumu radīšanas izmaksas.
Pārdošanas Ieņēmumu/Neto apgrozījuma un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu" starpība veido Bruto peļņu.
Tas ir uzņēmuma nopelnīts ienākums, pēc produkta izveidošanas vai/un pakalpojumu sniegšanas izmaksu atņemšanas.
Bruto peļņa varētu būt interpretēta kā robeža, kur beidzas produkta/pakalpojuma izmaksas. Protams tā ir arī nepieciešamo līdzekļu avots, lai segtu papildu izmaksas, kuras ir saistītas ar uzņēmuma darbību, gūstot peļņu.
Tad mēs atņemam operacionālus/saimnieciskās darbības izdevumus, lai iegūtu operacionālo peļņu. Uzņēmuma operacionālie izdevumi nav tieši saistīti ar ierīču ražošanu. Operacionālus izdevumus veido pārdošanas, administratīvas un pārējas izmaksas. Visas šīs izmaksas ir šī perioda izmaksas un saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību.
Operacionālā peļņa ir uzņēmuma rentabilitātes attēls. Tas palīdz atbildēt uz jautājumu, vai uzņēmuma produkcijas vai pakalpojumu cena ir pietiekami augsta, lai segtu visas izmaksas, kuras saistītas ar preču/pakalpojumu ražošanu, piegādi un pārdošanu.
Pēc operacionālās peļņas, mēs atņemam jebkādus procentu izmaksas vai procentu ieņēmumus, un tad mēs koriģējam Peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
Ārkārtas ieņēmumi un izmaksas, par šiem posteņiem mēs vēl nerunājām, tomēr tie ir ieņēmumu un izmaksu posteņi, tikai tie nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Piemēram, ja ierīču ražotājs pārdod savu biroja telpu un gūs atlīdzību par to- tā veido ieņēmumu. Šo ieņēmumu ir jāattēlo ārkārtas ieņēmumu postenī, jo ierīču ražotāja saimnieciskā darbība nav nekustamo īpašumu tirdzniecība.
Pēc šo korekciju veikšanas Jūs gūstat peļņu pirms nodokļa. Un kad tiek atskaitīts uzņēmuma ienākuma nodoklis pēdēja PZA rindā Jūs iegūstat tīro peļņu vai neto peļņu.

! Pievērsiet uzmanību, ka Peļņas vai zaudējumu aprēķins sniedz
uzņēmuma darbības rezultātu bildi, pielietojot grāmatvedības uzkrāšanas principu. Uzkrāšanas princips grāmatvedībā nozīmē, ka mēs atzinām ieņēmumus un izdevumus balstoties uz biznesa darbībām, nevis uz naudas plūsmu, t.i. kā decembra izrakstīts un vēl neapmaksāts klienta rēķins jau ir Jūsu uzņēmuma šī gada ieņēmums, un savukārt Jūsu saņemtais un vēl neapmaksātais rēķins piegādātājam decembrī jau veido Jūsu uzņēmuma šī gada izmaksas.
Svarīgi atzīmēt, ka "Peļņas un zaudējumu aprēķina" pēdēja rinda- neto peļņa vai tīra peļņa vai peļņa pēc nodokļiem nav vienāda ar naudas līdzekļiem, kuri ir uzņēmuma rīcībā, jo aprēķins tiek balstīts uz biznesa darbībām- uzkrāšanas principu, nevis uz tīro naudas plūsmu.

 

PayTraq U